6. Chakkanipāto

1. Uruveḷakassapattheragāthā

375.

‘‘Disvāna pāṭihīrāni, gotamassa yasassino;

Na tāvāhaṃ paṇipatiṃ, issāmānena vañcito.

376.

‘‘Mama saṅkappamaññāya, codesi narasārathi;

Tato me āsi saṃvego, abbhuto lomahaṃsano.

377.

‘‘Pubbe jaṭilabhūtassa, yā me siddhi parittikā;

Tāhaṃ tadā nirākatvā [niraṃkatvā (syā. ka.)], pabbajiṃ jinasāsane.

378.

‘‘Pubbe yaññena santuṭṭho, kāmadhātupurakkhato;

Pacchā rāgañca dosañca, mohañcāpi samūhaniṃ.

379.

‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;

Iddhimā paracittaññū, dibbasotañca pāpuṇiṃ.

380.

‘‘Yassa catthāya pabbajito, agārasmānagāriyaṃ;

So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo’’ti.

… Uruveḷakassapo thero….

2. Tekicchakārittheragāthā

381.

‘‘Atihitā vīhi, khalagatā sālī;

Na ca labhe piṇḍaṃ, kathamahaṃ kassaṃ.

382.

‘‘Buddhamappameyyaṃ anussara pasanno;

Pītiyā phuṭasarīro hohisi satatamudaggo.

383.

‘‘Dhammamappameyyaṃ anussara pasanno;

Pītiyā phuṭasarīro hohisi satatamudaggo.

384.

‘‘Saṅghamappameyyaṃ anussara pasanno;

Pītiyā phuṭasarīro hohisi satatamudaggo.

385.

‘‘Abbhokāse viharasi, sītā hemantikā imā ratyo;

Mā sītena pareto vihaññittho, pavisa tvaṃ vihāraṃ phusitaggaḷaṃ.

386.

‘‘Phusissaṃ catasso appamaññāyo, tāhi ca sukhito viharissaṃ;

Nāhaṃ sītena vihaññissaṃ, aniñjito viharanto’’ti.

… Tekicchakārī [tekicchakāni (sī. syā. pī.)] thero….

3. Mahānāgattheragāthā

387.

‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati;

Parihāyati saddhammā, maccho appodake yathā.

388.

‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati;

Na virūhati saddhamme, khette bījaṃva pūtikaṃ.

389.

‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati;

Ārakā hoti nibbānā [nibbāṇā (sī.)], dhammarājassa sāsane.

390.

‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo upalabbhati;

Na vihāyati saddhammā, maccho bavhodake [bahvodake (sī.), bahodake (syā.)] yathā.

391.

‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo upalabbhati;

So virūhati saddhamme, khette bījaṃva bhaddakaṃ.

392.

‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo upalabbhati;

Santike hoti nibbānaṃ [nibbāṇaṃ (sī.)], dhammarājassa sāsane’’ti.

… Mahānāgo thero….

4. Kullattheragāthā

393.

‘‘Kullo sivathikaṃ gantvā, addasa itthimujjhitaṃ;

Apaviddhaṃ susānasmiṃ, khajjantiṃ kimihī phuṭaṃ.

394.

‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, passa kulla samussayaṃ;

Uggharantaṃ paggharantaṃ, bālānaṃ abhinanditaṃ.

395.

‘‘Dhammādāsaṃ gahetvāna, ñāṇadassanapattiyā;

Paccavekkhiṃ imaṃ kāyaṃ, tucchaṃ santarabāhiraṃ.

396.

‘‘Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ;

Yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho.

397.

‘‘Yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā;

Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure.

398.

‘‘Pañcaṅgikena turiyena, na ratī hoti tādisī;

Yathā ekaggacittassa, sammā dhammaṃ vipassato’’ti.

… Kullo thero….

5. Mālukyaputtattheragāthā

399.

‘‘Manujassa pamattacārino, taṇhā vaḍḍhati māluvā viya;

So plavatī [plavati (sī. pī. ka.), pariplavati (syā.)] hurā huraṃ, phalamicchaṃva vanasmi vānaro.



6.\章节：六偈颂集
1.\乌鲁韦拉迦叶长老偈
375.
"见证了光荣的乔达摩的神通，
我却未能即刻礼拜，为嫉妒所蒙蔽。
376.
"调御人知我心念，随即谴责；
于是我生起震撼，令人毛骨悚然。
377.
"我从前作苦行者时，所得微小成就，
当时我已弃绝这些，皈依胜者教法。
378.
"从前我以祭祀为足，执着于欲界；
后来我断除了贪欲、嗔恨和愚痴。
379.
"我了知宿世因缘，清净天眼通，
具神通能知他心，也获得天耳通。
380.
"为何目的我舍家，从在家到无家，
此目的已达成，一切结缚已断尽。"
...乌鲁韦拉迦叶长老...
2.\医者长老偈
381.
"稻谷已播种，稻米在谷场；
却得不到食，我该如何做？
382.
"虔诚忆念无量佛，
喜悦遍满身心常喜乐。
383.
"虔诚忆念无量法，
喜悦遍满身心常喜乐。
384.
"虔诚忆念无量僧，
喜悦遍满身心常喜乐。
385.
"你住在露天下，这些冬夜寒冷；
莫被寒冷所苦，进入已关闭门的精舍。
386.
"我将修习四无量心，以此安乐而住；
我不为寒冷所苦，安住而不动摇。"
...医者长老...
3.\大龙长老偈
387.
"若对同修梵行者，找不到恭敬心，
则远离正法，如鱼在浅水中。
388.
"若对同修梵行者，找不到恭敬心，
则正法不生长，如田中腐烂种。
389.
"若对同修梵行者，找不到恭敬心，
在法王教法中，离涅槃甚远。
390.
"若对同修梵行者，能够生恭敬，
则不离正法，如鱼在深水中。
391.
"若对同修梵行者，能够生恭敬，
则正法茂盛，如田中良种。
392.
"若对同修梵行者，能够生恭敬，
在法王教法中，涅槃在眼前。"
...大龙长老...
4.\库拉长老偈
393.
"库拉到墓地，见一被抛弃女尸，
弃置在坟场中，遍布蛆虫啃食。
394.
"看啊库拉这堆积，病苦不净且腐臭，
流溢渗漏不止息，愚人所喜爱。
395.
"我手持法镜，为得智见故，
观察此身体，内外皆空虚。
396.
"此处如彼处，彼处如此处，
如下亦如上，如上亦如下。
397.
"如昼亦如夜，如夜亦如昼，
如前亦如后，如后亦如前。
398.
"五种乐器声，不能生如是乐，
如一心专注，正观诸法时。"
...库拉长老...
5.\摩卢迦子长老偈
399.
"放逸行事的世人，贪欲如藤蔓滋长；
他往来奔波不息，如猴在林中寻果。"

400.

‘‘Yaṃ esā sahate [sahati (pī. ka.)] jammī, taṇhā loke visattikā;

Sokā tassa pavaḍḍhanti, abhivaṭṭhaṃva [abhivuṭṭhaṃva (syā.), abhivaḍḍhaṃva (ka.)] bīraṇaṃ.

401.

‘‘Yo cetaṃ sahate [sahati (pī. ka.)] jammiṃ, taṇhaṃ loke duraccayaṃ;

Sokā tamhā papatanti, udabindūva pokkharā.

402.

‘‘Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, yāvantettha samāgatā;

Taṇhāya mūlaṃ khaṇatha, usīratthova bīraṇaṃ;

Mā vo naḷaṃva sotova, māro bhañji punappunaṃ.

403.

‘‘Karotha buddhavacanaṃ, khaṇo vo mā upaccagā;

Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.

404.

‘‘Pamādo rajo pamādo [sabbadā (sī. ka.), suttanipātaṭṭhakathāyaṃ uṭṭhānasuttavaṇṇanā oloketabbā], pamādānupatito rajo;

Appamādena vijjāya, abbahe sallamattano’’ti.

… Mālukyaputto [māluṅkyaputto (sī. syā. pī.)] thero….

6. Sappadāsattheragāthā

405.

‘‘Paṇṇavīsativassāni , yato pabbajito ahaṃ;

Accharāsaṅghātamattampi, cetosantimanajjhagaṃ.

406.

‘‘Aladdhā cittassekaggaṃ, kāmarāgena aṭṭito [addito (syā. sī. aṭṭha.), aḍḍito (ka.)];

Bāhā paggayha kandanto, vihārā upanikkhamiṃ [nūpanikkhamiṃ (sabbattha), dupanikkhamiṃ (?)].

407.

‘‘Satthaṃ vā āharissāmi, ko attho jīvitena me;

Kathaṃ hi sikkhaṃ paccakkhaṃ, kālaṃ kubbetha mādiso.

408.

‘‘Tadāhaṃ khuramādāya, mañcakamhi upāvisiṃ;

Parinīto khuro āsi, dhamaniṃ chettumattano.

409.

‘‘Tato me manasīkāro, yoniso udapajjatha;

Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.

410.

‘‘Tato cittaṃ vimucci me, passa dhammasudhammataṃ;

Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.

… Sappadāso thero….

7.Kātiyānattheragāthā

411.

‘‘Uṭṭhehi nisīda kātiyāna, mā niddābahulo ahu jāgarassu;

Mā taṃ alasaṃ pamattabandhu, kūṭeneva jinātu maccurājā.

412.

‘‘Seyyathāpi [sayathāpi (sī. pī.)] mahāsamuddavego, evaṃ jātijarātivattate taṃ;

So karohi sudīpamattano tvaṃ, na hi tāṇaṃ tava vijjateva aññaṃ.

413.

‘‘Satthā hi vijesi maggametaṃ, saṅgā jātijarābhayā atītaṃ;

Pubbāpararattamappamatto, anuyuñjassu daḷhaṃ karohi yogaṃ.

414.

‘‘Purimāni pamuñca bandhanāni, saṅghāṭikhuramuṇḍabhikkhabhojī;

Mā khiḍḍāratiñca mā niddaṃ, anuyuñjittha jhāya kātiyāna.

415.

‘‘Jhāyāhi jināhi kātiyāna, yogakkhemapathesu kovidosi;

Pappuyya anuttaraṃ visuddhiṃ, parinibbāhisi vārināva joti.

416.

‘‘Pajjotakaro parittaraṃso, vātena vinamyate latāva;

Evampi tuvaṃ anādiyāno, māraṃ indasagotta niddhunāhi;

So vedayitāsu vītarāgo, kālaṃ kaṅkha idheva sītibhūto’’ti.

… Kātiyāno thero….

8. Migajālattheragāthā

417.

‘‘Sudesito cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā;

Sabbasaṃyojanātīto, sabbavaṭṭavināsano.

418.

‘‘Niyyāniko uttaraṇo, taṇhāmūlavisosano;

Visamūlaṃ āghātanaṃ, chetvā pāpeti nibbutiṃ.

419.

‘‘Aññāṇamūlabhedāya , kammayantavighāṭano;

Viññāṇānaṃ pariggahe, ñāṇavajiranipātano.

420.

‘‘Vedanānaṃ viññāpano, upādānappamocano;

Bhavaṃ aṅgārakāsuṃva, ñāṇena anupassano [anupassako (sī. pī.)].

421.

‘‘Mahāraso sugambhīro, jarāmaccunivāraṇo;

Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, dukkhūpasamano sivo.



400.
"世间这卑劣的贪爱，执着不舍，纠缠难断；
愁苦随之增长，如雨后的香茅生长。
401.
"谁能克服这卑劣难度的，世间贪爱执着；
愁苦从他消退，如水珠从莲叶滑落。
402.
"我告诉你们，愿你们安好，所有在此聚集者；
挖掘贪爱之根，如掘香茅求其根；
莫让魔罗一再折断你们，如折断水中芦苇。
403.
"遵行佛陀教诲，莫让时机流逝；
错过时机者悔恨，陷入地狱之中。
404.
"放逸如尘垢，放逸生垢秽；
以不放逸智慧，拔除自身毒箭。"
...摩卢迦子长老...
6.\沙巴达萨长老偈
405.
"自从我出家以来，已二十五年；
即使一弹指间，也未得心安宁。
406.
"未得一心安定，为欲贪所苦；
举臂痛哭着，从精舍中出来。
407.
"我将拿起刀剑，活着还有何用？
像我这样的人，如何能违背学处而死？
408.
"那时我拿起剃刀，坐在床榻之上；
剃刀已备妥当，准备割断自己的血脉。
409.
"那时我如理思维，心中生起觉察；
过患显现出来，厌离心坚定。
410.
"于是我心得解脱，看法性之善妙；
三明皆已证得，佛陀教法已成就。"
...沙巴达萨长老...
7.\迦提亚那长老偈
411.
"起来！坐起！迦提亚那，莫贪睡眠要警醒；
莫让死王以欺诈，制服你这放逸懒惰者。
412.
"如大海波涌动，生死轮回如是过；
故当自造明灯，实无他处可庇护。
413.
"导师已胜出此道，超越结缚生死畏；
昼夜勤修不放逸，精进修习瑜伽法。
414.
"解开从前诸束缚，着僧衣剃度乞食；
莫贪戏乐与睡眠，专修禅定迦提亚那。
415.
"禅修制胜迦提亚那，你善解解脱道；
证得无上清净时，如火遇水般熄灭。
416.
"如灯光微弱暗淡，被风吹动如藤蔓；
如是你要不执着，帝释族人摧毁魔；
于诸受离贪欲，安住清凉待时至。"
...迦提亚那长老...
8.\弥迦惹拉长老偈
417.
"具眼者善说法，佛陀太阳之亲；
超越一切结缚，摧毁一切轮回。
418.
"出离而超越，干枯贪欲之根；
斩断毒根苦因，引导至涅槃。
419.
"破除无明之根，摧毁业力机关；
对于诸识执取，以智金刚击破。
420.
"了知诸受本质，解脱一切执取；
以智慧观照时，有如火坑般苦。
421.
"甚深具大味，止息老与死；
八支圣道法，熄灭诸苦痛。"

422.

‘‘Kammaṃ kammanti ñatvāna, vipākañca vipākato;

Paṭiccuppannadhammānaṃ, yathāvālokadassano;

Mahākhemaṅgamo santo, pariyosānabhaddako’’ti.

… Migajālo thero….

9. Purohitaputtajentattheragāthā

423.

‘‘Jātimadena mattohaṃ, bhogaissariyena ca;

Saṇṭhānavaṇṇarūpena, madamatto acārihaṃ.

424.

‘‘Nāttano samakaṃ kañci, atirekaṃ ca maññisaṃ;

Atimānahato bālo, patthaddho ussitaddhajo.

425.

‘‘Mātaraṃ pitarañcāpi, aññepi garusammate;

Na kañci abhivādesiṃ, mānatthaddho anādaro.

426.

‘‘Disvā vināyakaṃ aggaṃ, sārathīnaṃ varuttamaṃ;

Tapantamiva ādiccaṃ, bhikkhusaṅghapurakkhataṃ.

427.

‘‘Mānaṃ madañca chaḍḍetvā, vippasannena cetasā;

Sirasā abhivādesiṃ, sabbasattānamuttamaṃ.

428.

‘‘Atimāno ca omāno, pahīnā susamūhatā;

Asmimāno samucchinno, sabbe mānavidhā hatā’’ti.

… Jento purohitaputto thero….

10. Sumanattheragāthā

429.

‘‘Yadā navo pabbajito, jātiyā sattavassiko;

Iddhiyā abhibhotvāna, pannagindaṃ mahiddhikaṃ.

430.

‘‘Upajjhāyassa udakaṃ, anotattā mahāsarā;

Āharāmi tato disvā, maṃ satthā etadabravi’’.

431.

‘‘Sāriputta imaṃ passa, āgacchantaṃ kumārakaṃ;

Udakakumbhamādāya, ajjhattaṃ susamāhitaṃ.

432.

‘‘Pāsādikena vattena, kalyāṇairiyāpatho;

Sāmaṇeronuruddhassa, iddhiyā ca visārado.

433.

‘‘Ājānīyena ājañño, sādhunā sādhukārito;

Vinīto anuruddhena, katakiccena sikkhito.

434.

‘‘So patvā paramaṃ santiṃ, sacchikatvā akuppataṃ;

Sāmaṇero sa sumano, mā maṃ jaññāti icchatī’’ti.

… Sumano thero….

11. Nhātakamunittheragāthā

435.

‘‘Vātarogābhinīto tvaṃ, viharaṃ kānane vane;

Paviddhagocare lūkhe, kathaṃ bhikkhu karissasi’’.

436.

‘‘Pītisukhena vipulena, pharitvāna samussayaṃ;

Lūkhampi abhisambhonto, viharissāmi kānane.

437.

‘‘Bhāvento satta bojjhaṅge, indriyāni balāni ca;

Jhānasokhummasampanno [jhānasukhumasampanno (syā. ka.)], viharissaṃ anāsavo.

438.

‘‘Vippamuttaṃ kilesehi, suddhacittaṃ anāvilaṃ;

Abhiṇhaṃ paccavekkhanto, viharissaṃ anāsavo.

439.

‘‘Ajjhattañca bahiddhā ca, ye me vijjiṃsu āsavā;

Sabbe asesā ucchinnā, na ca uppajjare puna.

440.

‘‘Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā;

Dukkhakkhayo anuppatto, natthi dāni punabbhavo’’ti.

… Nhātakamunitthero….

12. Brahmadattattheragāthā

441.

‘‘Akkodhassa kuto kodho, dantassa samajīvino;

Sammadaññā vimuttassa, upasantassa tādino.

442.

‘‘Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;

Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

443.

[saṃ. ni. 1.188, 250] ‘‘Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca;

Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammati.

444.

[saṃ. ni. 1.188, 250] ‘‘Ubhinnaṃ tikicchantaṃ taṃ, attano ca parassa ca;

Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā.

445.

‘‘Uppajje te sace kodho, āvajja kakacūpamaṃ;

Uppajje ce rase taṇhā, puttamaṃsūpamaṃ sara.

446.

‘‘Sace dhāvati cittaṃ te, kāmesu ca bhavesu ca;

Khippaṃ niggaṇha satiyā, kiṭṭhādaṃ viya duppasu’’nti;

… Brahmadatto thero….

13. Sirimaṇḍattheragāthā

447.

[udā. 45; cūḷava. 385; pari. 339] ‘‘Channamativassati , vivaṭaṃ nātivassati;

Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassati.



422.
"知业之为业，果报之为报；
见缘起之法，如实正观照；
走向大安乐，终得善圆满。"
...弥迦惹拉长老...
9.\祭司子耆多长老偈
423.
"我曾因生而骄慢，财富权势而自高；
容貌色相及地位，醉心放逸而行走。
424.
"不以他人为同等，认为自己最殊胜；
愚痴骄慢所制服，执着高举骄慢幢。
425.
"对父母及尊长，及其他受敬者；
不曾行礼问候，骄慢不恭无敬意。
426.
"见到最胜导师，调御者中最尊；
如日光般照耀，比丘僧众围绕。
427.
"舍弃骄慢与醉心，以清净之心意；
顶礼至尊佛陀，一切众生最上。
428.
"过慢与卑慢，皆已断除净尽；
我慢已根除，一切慢类已灭。"
...祭司子耆多长老...
10.\须摩那长老偈
429.
"当我新出家时，年仅七岁小；
以神通降服了，具大威力龙王。
430.
"为师从无热池，取来清净水；
导师见到我时，对我这样说道。"
431.
"舍利弗你看，这小沙弥来此；
手持水瓶来，内心善安住。
432.
"威仪令人欢喜，举止甚端正；
阿那律沙弥，神通已纯熟。
433.
"善良教导善良，贤者以贤教；
阿那律教导，已证道者教。
434.
"已得最上寂静，证得不动法；
沙弥名须摩那，愿人莫识我。"
...须摩那长老...
11.\沐浴牟尼长老偈
435.
"你受风病所苦，住在森林中；
食物粗劣难寻，比丘你如何度？"
436.
"以广大喜乐，遍满此身躯；
纵使粗劣食，我仍住林中。
437.
"修习七觉支，诸根及诸力；
具足微妙禅，无漏而安住。
438.
"解脱诸烦恼，心净无混浊；
经常自省察，无漏而安住。
439.
"内在及外在，我曾有漏染；
一切皆断尽，永不再生起。
440.
"五蕴已了知，根已被斩断；
苦灭已证得，不再有后有。"
...沐浴牟尼长老...
12.\梵授长老偈
441.
"无嗔何来嗔，调御正命者；
正智得解脱，寂静如如者。
442.
"对嗔以嗔报，于己更有害；
不以嗔报嗔，能胜难胜战。
443.
"为双方利益，自己及他人；
知他人发怒，正念自寂静。
444.
"为双方治疗，自己及他人；
不解法的人，认为此是愚。
445.
"若心生嗔恨，当忆锯子喻；
若味生贪欲，忆食子肉喻。
446.
"若你心驰逐，欲界及诸有；
速以念摄心，如护麦田者。"
...梵授长老...
13.\西利曼达长老偈
447.
"有盖则雨漏，无盖则不漏；
是故应开盖，如是则不漏。"

448.

[saṃ. ni. 1.66; netti. 18] ‘‘Maccunābbhahato loko, jarāya parivārito;

Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūpāyito sadā.

449.

‘‘Maccunābbhahato loko, parikkhitto jarāya ca;

Haññati niccamattāṇo, pattadaṇḍova takkaro.

450.

‘‘Āgacchantaggikhandhāva, maccu byādhi jarā tayo;

Paccuggantuṃ balaṃ natthi, javo natthi palāyituṃ.

451.

‘‘Amoghaṃ divasaṃ kayirā, appena bahukena vā;

Yaṃ yaṃ vijahate [virahate (sī. pī.), vivahate (syā.)] rattiṃ, tadūnaṃ tassa jīvitaṃ.

452.

‘‘Carato tiṭṭhato vāpi, āsīnasayanassa vā;

Upeti carimā ratti, na te kālo pamajjitu’’nti.

… Sirimaṇḍo [sirimando (sī.)] thero….

14. Sabbakāmittheragāthā

453.

‘‘Dvipādakoyaṃ asuci, duggandho parihīrati [pariharati (ka.)];

Nānākuṇapaparipūro, vissavanto tato tato.

454.

‘‘Migaṃ nilīnaṃ kūṭena, baḷiseneva ambujaṃ;

Vānaraṃ viya lepena, bādhayanti puthujjanaṃ.

455.

‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā;

Pañca kāmaguṇā ete, itthirūpasmi dissare.

456.

‘‘Ye etā upasevanti, rattacittā puthujjanā;

Vaḍḍhenti kaṭasiṃ ghoraṃ, ācinanti punabbhavaṃ.

457.

‘‘Yo cetā parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattati.



448.
"世间为死亡所袭，被衰老所包围；
为贪欲箭所中，常被欲望熏染。
449.
"世间为死亡所袭，被衰老所围困；
无护常受伤害，如盗贼受杖罚。
450.
"如火聚来袭时，死亡疾病衰老；
无力去对抗，无速度可逃离。
451.
"使每日有意义，或多或少皆可；
每过一个夜晚，生命即减一分。
452.
"行走或站立时，坐着或躺卧时；
最后之夜将至，非是放逸之时。"
...西利曼达长老...
14.\萨巴卡米长老偈
453.
"此两足者不净，散发臭气四处；
充满各种腐肉，处处流溢不净。
454.
"如陷阱困野鹿，如钩钓水中鱼；
如黏胶粘猕猴，烦恼困凡夫人。
455.
"色声味香触，令人心迷醉；
此五欲功德，现于女色中。
456.
"贪心诸凡夫，追逐沉溺此；
增长可怕苦，积集再生因。
457.
"谁能远离此，如避蛇头足；
正念能超越，世间诸执着。"

458.

‘‘Kāmesvādīnavaṃ disvā, nekkhammaṃ daṭṭhu khemato;

Nissaṭo sabbakāmehi, patto me āsavakkhayo’’ti.

… Sabbakāmitthero….

Chakkanipāto niṭṭhito.

Tatruddānaṃ –

Uruveḷakassapo ca, thero tekicchakāri ca;

Mahānāgo ca kullo ca, mālukyo [māluto (sī. ka.), māluṅkyo (syā.)] sappadāsako.

Kātiyāno migajālo, jento sumanasavhayo;

Nhātamuni brahmadatto, sirimaṇḍo sabbakāmī ca;

Gāthāyo caturāsīti, therā cettha catuddasāti.

458.
"见欲乐过患，见出离安乐；
脱离一切欲，我得漏尽灭。"
...萨巴卡米长老...
六偈颂集终
其摘要如下：
乌鲁韦拉迦叶和医者长老，
大龙与库拉和摩卢迦及沙巴达萨，
迦提亚那与弥迦惹拉，耆多与须摩那，
沐浴牟尼与梵授，西利曼达与萨巴卡米，
共八十四偈，十四位长老所说。


